Magnijs1 - ir būtisks minerālelements, kas atrodams gandrīz visā cilvēka ķermenī, jo īpaši kaulos, muskuļos, nervos un aknās. Tas ir īpaši svarīgs augiem, jo ir hlorofila - fotosintēzei nepieciešamās augu zaļās krāsas - daļa. Magnijs ir iesaistīts vairāk nekā 300 enzīmu darbībā, ietekmē olbaltumvielu sintēzi un enerģijas ražošanu, veicina vitalitāti un palīdz mazināt nogurumu un izsīkumu. Tas ietekmē arī nervu impulsu pārvadi - veicina nervu sistēmas pareizu darbību un normālu garīgo funkciju uzturēšanu. Magnijs labvēlīgi ietekmē kaulu un zobu veselību, ir svarīgs pareizai muskuļu darbībai un piedalās šūnu dalīšanās procesā.
Bagātīgākie magnija avoti ir banāni, rieksti, mandeles, graudaugi, pilngraudu maize, šokolāde un tumši lapu dārzeņi. Palielinātas magnija devas īpaši nepieciešamas bērniem augšanas periodā, smaga fiziska darba un snieguma sportistiem, cilvēkiem, kas pakļauti ilgstošam garīgajam stresam, kā arī grūtniecēm un sievietēm laktācijas periodā. Lietojamā magnija forma būtiski ietekmē tā izmantošanu organismā (biopieejamību). Mūsu preparātā kā magnija avotu mēs izmantojam magnija citrātu, kas ir viens no savienojumiem ar augstāko magnija biopieejamību cilvēka organismā (80-90%). Turklāt tā uzsūkšanos un efektivitāti veicina B6 vitamīns.
B6 vitamīns (piridoksīns)2 - ir ūdenī šķīstošs vitamīns, ka parasti sastopams raugā, aknās, zivīs, mājputnu gaļā un olās. Tas ir atrodams arī kartupeļos, brūnajos rīsos, riekstos, sojas pupiņās, pākšaugos, pilngraudos un lapu dārzeņos. B6 vitamīns veicina sarkano asinsķermenīšu normālu ražošanu un homocisteīna normālu vielmaiņu, kas ir viens no sirds un asinsrites sistēmu labvēlīgi ietekmējošiem faktoriem. Tas ir svarīgs nervu sistēmas pareizai darbībai, atbalsta garīgo darbību un hormonālās aktivitātes regulāciju. Tas veicina pareizu imūnsistēmas darbību un mazina nogurumu un izsīkumu.
B1 vitamīns (tiamīns)3 - ir ūdenī šķīstošs vitamīns, kas nepārtraukti jāuzņem ar pārtiku (cilvēka ķermenī tas neuzkrājas, un tā rezerves pietiek tikai 4 - 10 dienām). Vieno no bagātākajiem šī vitamīna avotiem ir raugs, rieksti, medus, gaļa un neslīpēti rīsi. Tas ir svarīgs normālai enerģijas vielmaiņai, psiholoģiskai labsajūtai un sirds un nervu sistēmas normālai darbībai.
B9 vitamīns (folijskābe)4 - ir viens no B grupas vitamīniem. Tā bagātākie avoti ne tikai ir zaļie dārzeņi, bet arī aknas, liesa gaļa un raugs. Ēdiena gatavošanas laikā tiek noārdīti gandrīz 95% folijskābes, tāpēc ieteicamākais ir ēst neapstrādātus lapu dārzeņus. Lielai daļai Eiropas iedzīvotāju trūkst folijskābes, tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību uztura sastāvam, un, iespējams, papildināt folijskābes daudzumu, lietojot pārtikas piedevas. Folijskābe veicina normālu garīgu aktivitāti, tai ir ļoti liela nozīme asinsradē. Tā ir neaizstājama šūnu cikla procesā, tātad arī augļa netraucētā augšanā un attīstībā, tāpēc grūtniecības laikā ir ieteicams palielināt folijskābes devas. ā veicina arī normālu imūnsistēmas darbību, kā arī mazina noguruma un izsīkuma līmeni.
B12 vitamīns (kobalamīns)5 - ir ūdenī šķīstošs vitamīns, ko cilvēks pats nespēj ražot un kas ir atkarīgs no uzņemšanas ar pārtiku. Tā galvenie avoti ir gaļa, piens, olas un siers. Pietiekami bagātīga augu valsts avota nav, un tādēļ vislielākajam B12 vitamīna trūkuma riskam ir pakļauti veģetārieši un jo īpaši vegāni. Tas ir ārkārtīgi svarīgs imunitātei, asinsradei, šūnu procesam un izturībai pret nogurumu, kā arī ir būtisks nervu sistēmas vienmērīgai darbībai un psiholoģiskai labsajūtai.
