Smiltsērkšķis1 - ir Vidusāzijas izcelsmes augs ar skaistiem, maziem oranžiem auglīšiem. Tas bija ļoti populārs mongoļu, indiešu, ķīniešu un tibetiešu tradicionālajā medicīnā - rakstveida ziņas par tā lietošanu ir gandrīz 3000 gadus vecas. Tā latīniskais nosaukums Hipophae ir radies no sengrieķu valodas un nozīmē “mirdzošais zirgs”, jo dzīvniekiem, kuri košļāja smiltsērkšķus, bija skaista, spoža spalva un veselīgs izskats. Smiltsērkšķa augļos ir daudz C vitamīna, tāpēc reizēm to dēvē par ziemeļu citronkoku (tajā ir aptuveni 10 reizes vairāk C vitamīna nekā apelsīnā, un cilvēkam ieteicamās dienas devas nodrošināšanai pietiek apēst tikai vienu ogu dienā). Tajā ir arī beta karotīns, B, D, E, K, P tipa vitamīni, flavonīdi, tanīni, minerālvielas un omega-3, 6, 7 un 9 nepiesātinātās taukskābes. Pēdējā laikā smiltsērkšķa populariāte pakāpeniski palielinās, un to nereti uzskata par vienu no superproduktiem.
Austersēne2 - ir mērenajā klimata joslā nosacīti plaši izplatīta ēdamā sēne. Tā aug mežā uz nokaltušiem kokiem un celmiem, kur veido raksturīgas ķekarveida struktūras; dažu sēņu koloniju svars var sasniegt pat vairākus desmitus kilogramu. Sēņu krāsa un forma atgādina austeri, tā arī radies tās nosaukums “austersēne”. Jau tūkstošiem gadu austersēni izmanto ne tikai kā delikatesi virtuvē, bet tā ir ieņēmusi arī nozīmīgu vietu ķīniešu un japāņu tradicionālajā medicīnā. Austersēnes ir B un D vitamīnu, minerālu (īpaši vara, selēna, cinka, kālija), šķiedrvielu un polisaharīdu bagātīgs avots; par vērtīgāko sastāvdaļu uzskata beta glikānu. Savā produktā mēs lietojam austersēņu ekstraktu, kur garantētais beta glikāna daudzums ir ne mazāks par 30%.
Ingvers3 - ir ap pusotru metru augsts augs ar dzelteniem ziediem. Tā dzimtene ir Dienvidāzija, un vairāk nekā 3000 gadus to lieto ne tikai Āzijas virtuvē, bet arī ķīniešu un indiešu tradicionālajā medicīnā. Senos laikos tas izplatījās Eiropā un bija viena no iecienītākajām garšvielām senajā Grieķijā un Romā. Ingvera saknē ir vairāk nekā 600 sastāvdaļu, jo īpaši ēteriskās eļļas, vitamīni (A, C, E), minerālvielas (magnijs, nātrijs, kālijs, fosfors, kalcijs, dzelzs) un ingverols, kas rada ingvera raksturīgo aromātu. Ingvers labvēlīgi ietekmē gremošanu, sirds un muskuļu darbību un cukura līmeni asinīs, paaugstina noturību pret nogurumu. Tas uzlabo locītavu kustīgumu un palīdz pārvarēt locītavu stīvumu no rītiem, veicina labu garastāvokli un svara zudumu. Ingveram ir spēcīga antioksidanta iedarbība, tas uzlabo imūnsistēmu un organisma dabisko pretestības spēju. Tas palīdz aizsargāt elpceļu gļotādas un saglabāt tajās optimālu sekrēcijus, veicina elpceļu veselību un uzlabo elpu.
Cinks4 - ir svarīgs minerālelements. Lai gan cilvēka ķermenī ir nedaudz cinka (pieauguša cilvēka ķermenī ir aptuveni 2 g cinka), tam ir ārkārtīgi liela ietekme uz visu organismu. Tas veicina imūnsistēmas netraucētu darbību, aizsargā pret oksidāciju, un labvēlīgi ietekmē auglību, redzi, ādu, matus, nagus un kaulus. Cinks sastopams gan dzīvnieku valsts produktos - aknās, pienā, sarkanajā gaļā, olu dzeltenumos, austerēs, gan augu valsts produktos - pilngraudu maizē, riekstos, ķirbju sēklās un pupās.
