Enzīmi¹ – ir proteīna rakstura vielas, kas organismā kalpo kā biokatalizators un kontrolē lielāko daļu bioķīmisko procesu organismā. Gremošanas enzīmi palīdz gremošanas traktā sadalīt olbaltumvielas, cukurus un taukus no pārtikas līdz vienkāršākām vielās, kuras organisms labāk uzsūcas un izmanto. Gremošanas enzīmu trūkums var izraisīt nepatīkamas sajūtas pēc ēšanas.

• Bromelains – kopējais nosaukums enzīmu grupai, kas atrodas svaigu ananāsu un ananāsu sulas sastāvā. Tas palīdz proteīnu tipa vielu sašķelšanā. Augstās temperatūrās tas sabrūk, tāpēc nav ieteicams pakļaut to karsēšanai.
• Papaīns – enzīms, kas visbiežāk atrodams negatavu papaijas augļu sulā. Tas palīdz proteīnu tipa vielu (peptīdu, amīdu un esteru) sašķelšanā.
• Proteāze – ir enzīmu grupas apzīmējums, kas atbalsta olbaltumvielu sadalīšanos. No attīstības viedokļa tas ir viens no vecākajiem cilvēka ķermeņa fermentiem.
• Peptidāze (dipeptidilpeptidāze-4) – enzīms, palīdz peptīdu (īsāku aminoskābju ķēžu, no kā sastāv proteīns) sašķelšanā. Tas arī veic svarīgu lomu glikozes metabolismā organismā.
• Amilāze – viens no pirmajiem atklātajiem enzīmiem (jau 1833. gadā) un tiek uzskatīts par vienu no vissvarīgākajiem enzīmiem. Tas ir iesaistīts stērķeles (polisaharīda, kurš kalpo kā enerģijas avots dzīvniekiem, augiem un mikroorganismiem) sadalīšanā vienkāršākos cukuros. To ražo siekalu dziedzeri un aizkuņģa dziedzeris.
• Glikoamilāze – enzīms, kas atrodams tievajā zarnā un palīdz stērķeles sadalīšanā vienkāršākās vielās (glikozē, maltozē un dekstrīnos).
• Laktāze – enzīms, kurš nodrošina piena cukura (laktozes) sadalīšanu vienkāršākos cukuros (glikozē un galaktozē).
• Lipāze – enzīms, kurš sadala taukus, šādi regulējot tauku rezerves organismā. To ražo galvenokārt mutes dobumā esošie dziedzeri un aizkuņģa dziedzeris.

Rutīns² – pieder pie bioflavonoīdiem, tā nosaukums atvasināts no smaržīgās rūtas auga (Ruta graveolens), no kā pirmoreiz tika izolēts rutīns jau 19. gadsimtā. Tā bagātāko avotu skaitā ir griķi, smaržīgā rūta un Japānas pagodu koks. Tas atrodams arī citrusaugļu mizās, sparģeļos, persikos, ogās, banānos un zaļās vai melnās tējas ekstraktā. Japānas pagodu koks (Sophora japonica) ir lapukoks, kas parasti izaug līdz 15 m, retos gadījumos līdz 25 m garumam. Tā sākotnējā dzimtene ir Tālie Austrumi, jo īpaši Ķīna un Koreja. Sophora japonica pieder pie 50 vissvarīgākajiem ārstniecības augiem Ķīnas tradicionālajā medicīnā.

Kurkuma³ – ir daudzgadīgs augs, kas sākotnēji nāk no Dienvidāzijas un aug līdz 1,5 metriem garš. To plaši izmanto Ājurvēdā (Indijas tradicionālās medicīnas sistēmā) četrus tūkstošus gadu. Angļi to izmantoja kā ļoti populāras karija garšvielas pamatu. Laboratorijas pētījumi ir parādījuši, ka kurkumīns (pigments, kas piešķir kurkumai raksturīgo dzelteno krāsu) ir atbildīgs par lielāko daļu kurkumas apbrīnojamo īpašību. Kurkuma ietekmē virkni vielmaiņas un enzīmu procesus organismā, atbalsta imunitāti un organisma dabiskās aizsargspējas. Tas veicina ādas, kaulu, locītavu un augšējo elpceļu veselību, atbalsta sirds, asinsrites un nervu sistēmu darbību. Tas labvēlīgi ietekmē gremošanas enzīmu darbību, atvieglo gremošanu un atbalsta aknu darbību.

Invgers⁴ – ir aptuveni pusotru metru garš augs ar dzelteniem ziediem. Tas nāk no Dienvidaustrumāzijas un tiek izmantots ne tikai Āzijas virtuvē, bet arī tradicionālajā ķīniešu un indiešu medicīnā vairāk nekā trīs tūkstošus gadu. Eiropā tas izplatījās jau senos laikos un bija viena no pieprasītākajām garšvielām Senajā Grieķijā un Romā. Ingvera sakneņi satur vairāk nekā 600 savienojumu – galvenokārt ēteriskās eļļas, vitamīnus (A, C, E), minerālvielas (magnijs, nātrijs, kālijs, fosfors, kalcijs, dzelzs) un gingerolu, kas piešķir ingveram raksturīgo pikanto garšu. Ingvers pozitīvi ietekmē sirds un muskuļu darbību, kā arī cukura līmeni asinīs. Tas veicina labāku locītavu kustīgumu un palīdz ar rīta locītavu stīvumu, veicina labu garastāvokli un svara zudumu. Tam ir ievērojama antioksidanta iedarbība – tā atbalsta imūnsistēmu un dabiskās aizsargspējas. Tas palīdz aizsargāt elpceļu gļotādu un uzturēt tajos optimālu sekrēciju, veicinot elpceļu veselību. Tas labvēlīgi ietekmē gremošanu un gremošanas enzīmu darbību. Tam ir stimulējoša un revitalizējoša iedarbība – palielina izturību pret nogurumu.

Samtene⁵ – augs ar skaistiem dzelteni oranžiem ziediem, kas jau kopš antīkajiem laikiem tiek izmantots tradicionālajā medicīnā. Tas ir nācis no Eiropas dienvidiem un Austrumu zemēm, Viduslaikos nonācis Centrāleiropā. Samtenes ziedi satur plaša spektra aktīvās vielas – ēteriskās eļļas, organiskās skābes, saponīnus, vaskus, zeaksantīnu un luteīnu. Tas labvēlīgi iedarbojas uz ādu, gļotādām un elpošanu. Tas veicina gremošanas uzlabojumu, aknu funkcionēšanu un organisma attīrīšanu. Tam piemīt atsvaidzinoša un revitalizējoša iedarbība, tas uzlabo pretestību nogurumam.