Kosas1 - ir daudzgadīgi ārstniecības augi, kas ir izplatīti gandrīz visā Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā. Tās satur flavonoīdus, tanīnus, saponīnus un īpaši daudz silīcija, kas bieži vien tiek saukts par skaistuma minerālvielu. Mēs izmantojam kosu ekstraktu ar vismaz 7% silīcija dioksīda saturu. Kosas tradicionāli izmanto organisma atsvaidzināšanai un attīrīšanai, tās palīdz atbrīvoties no liekā ūdens organismā un labvēlīgi ietekmē vaskulāro sistēmu un kaulu kvalitāti, uzlabo matu un nagu veselību, veicina matu augšanu un stiprina tos.
Nātres2 - ir bagātas ar aminoskābēm, minerālvielām (magniju un skaistuma minerālvielu silīciju) un vitamīniem, it īpaši C vitamīnu, kas palīdz pārstādāt uzņemto dzelzi, kas lielā daudzumā pieejams nātrēs. Mēs izmantojam nātru ekstraktu ar vismaz 1% silīcija dioksīda saturu. Jau gadsimtiem ilgi nātres ir viens no plašāk izmantotākajiem ārstniecības augiem Eiropā. Tām piemīt pozitīva ietekme uz vēnām, sirdi, locītavām, kauliem un imūnsistēmu, diurētiska un atjaunojoša iedarbība un organismu attīrīšanas īpašības. Tās stiprina matus un nagus un palīdz cīnīties pret blaugznām.
Piejūras priede3 - ir mūžzaļš skujkoks, kas sastopams galvenokārt Vidusjūras reģionā. Augstvērtīgais eliksīrs tiek iegūts no tās mizas, kas citu starpā satur proantocianīdus, flavonoīdus, katehīnus un organiskās skābes. Mēs izmantojam ekstraktu ar vismaz 95% proantocianīdu saturu. Tam ir labvēlīga iedarbība uz elpošanu, tas veicina asinsvadu sistēmas veselību un, pats galvenais, tas ir spēcīgs antioksidants, kas pasargā matus un nagus no bojājumiem un līdz ar to novērš to novecošanos.
Metionīns4 - pieder pie neaizstājamajām aminoskābēm, t. i., aminoskābēm, kuras mūsu organisms nespēj radīt pats, tādēļ tās jāuzņem ar ēdienu. Tas veicina kolagēna sintēzi un ir ļoti izplatīta matu kopšanas produktu sastāvdaļa. Metionīns īpaši lielā daudzumā atrodams zivīs, olās, jogurtā, gaļā, riekstos un graudaugos.
Cisteīns5 - ir aminoskābe, kura ir galvenais sēra avots cilvēka ķermenī un kurai ir būtiska loma olbaltumvielu telpiskās struktūras veidošanā. Bagātīgākie tā avoti ir sīpoli, ķiploki, sarkanā paprika, brokoļi, Briseles kāposti un olu dzeltenumi.
Selēns6 - ir minerālviela, kas ir viena no būtiskākajām mūsu diētas sastāvdaļām. Bagātīgākie selēna avoti ir rieksti, jūras veltes un subprodukti. Tas stiprina imūnsistēmu, aizsargā šūnas no oksidatīvā stresa, veicina normālu vairogdziedzera darbību un ir svarīgs labai matu un nagu veselībai.
Cinks7 – lai gan tas cilvēka ķermenī atrodams salīdzinoši nelielā daudzumā (pieauguša cilvēka organismā ir tikai aptuveni 2 g cinka), tam ir neticami būtiska ietekme uz visu organismu. Tas stiprina imūnsistēmu un aizsargā pret oksidāciju, un tam ir labvēlīga ietekme uz auglību, redzi, kauliem, ādu, matiem un nagiem. Cinks sastopams gan dzīvnieku produktos – aknās, pienā, sarkanajā gaļā, olu dzeltenumos un austerēs, gan augu produktos – pilngraudu maizē, riekstos, ķirbju sēklās un pupās.
Varš8 - Tas ir cilvēkam ļoti svarīgs elements, un galvenokārt ir sastopams aknās, riekstos, sēnēs, kakao, vēžveidīgos un mīkstmiešos. Varš aizsargā šūnas no oksidatīvā stresa, veicina pareizu imūnsistēmas un nervu sistēmas darbību, ir svarīgs ādas un matu pigmentācijai, dzelzs pārnesei, veicina pareizu enerģijas vielmaiņu un normālu saistaudu veselību.
Dzelzs9 - Tas ir biogēns elements, kura galvenais avots uzturā ir gaļa, īpaši aknas, sirds un liesa, kā arī pākšaugi, lapu dārzeņi, sēnes un zemenes. Dzelzs ir hemoglobīna, sarkanā asins pigmenta sarkanajās asins šūnās, kas pārnēsā skābekli un tādējādi nodrošina šūnu un visa organisma elpošanu, sastāvdaļa. Tas veicina pareizu imūnsistēmas darbību un mazina nogurumu un izsīkumu. Tas veicina šūnu dalīšanās procesu un kognitīvo funkciju (atmiņas, uzmanības, koncentrēšanās, modrības, konteksta izpratnes un tā izmantošanas, runas, telpiskās orientācijas u. c.) pareizu darbību. Dzelzs trūkums uzturā izraisa anēmiju, kuras tipiski simptomi ir bālums, nespēks un nogurums. Īpaši veģetārietēm, grūtniecēm, bērniem pusaudžu vecumā un sportistiem jānodrošina pietiekams dzelzs patēriņš.
C vitamīns10 - ir ūdenī šķīstošs vitamīns, kas veicina pareizai ādas, kaulu, zobu un skrimšļu attīstībai nepieciešamā kolagēna ražošanu. Taču tam ir arī daudzas citas funkcijas – tas aizsargā šūnas no oksidatīvā stresa, stimulē nervu sistēmu un imunitāti, samazina nogurumu un spēku izsīkumu. Atšķirībā no vairuma dzīvnieku un augu, cilvēkiem jāuzņem C vitamīns no ēdiena, jo mēs paši to nespējam sintezēt. Visvairāk C vitamīna ir mežrozīšu augļos, upenēs, citrusaugļos, zemenēs, kāpostos, ziedkāpostos, burkānos, tomātos un spinātos. C vitamīns ir jutīgs pret temperatūru – apstrādājot ar karstumu, iet bojā vairāk nekā puse C vitamīna, tādēļ ir ieteicams augļus un dārzeņus ēst svaigā veidā.
Rauga ekstrakts11 - ir bagāts ar aminoskābēm, minerālvielām un B grupas vitamīniem, kuriem ir labvēlīga ietekme un matu un nagu skaistumu:
Biotīns12 - bieži tiek saukts par B7 vitamīnu, H vitamīnu vai skaistuma vitamīnu. Visi šie nosaukumi ir pamatoti. Vārds „biotīns” norāda, ka tas ir daļa no daudzām dzīvām šūnām. Apzīmējums „H vitamīns” norāda uz to, ka tas ir būtiska daļa no koenzīmiem, kas nepieciešami tauku, ogļhidrātu un olbaltumvielu vielmaiņai. Savukārt nosaukums „skaistuma vitamīns” ir izvēlēts, jo tas saglabā labu ādas un matu veselību, pozitīvi ietekmē nervu sistēmu un personas garīgo stāvokli. Tas ir ūdenī šķīstošs vitamīns, kas ir viens no tā sauktajiem vitagēniem – vielām, kas kalpo par organisma enerģijas avotiem un uzbūves pamatvienībām. Tam ir svarīga loma enerģijas ražošanā šūnu līmenī, tas piedalās tauku un olbaltumvielu vielmaiņā un ir iesaistīts gandrīz visu organisma šūnu vielmaiņā.
B1 vitamīns (tiamīns)13 - ir ūdenī šķīstošs vitamīns, kas nepārtraukti jāuzņem ar ēdienu (tas neuzglabājas cilvēka organismā, un tā rezerves pietiek tikai 4–10 dienām). Tā bagātīgākie avoti ir raugs, rieksti, medus, gaļa un pilngraudu produkti. Tas ir svarīgs normālai enerģētiskajai vielmaiņai un pareizai sirds un nervu sistēmas darbībai.
B2 vitamīns (riboflavīns)14 - šķīst ūdenī un neuzkrājas organismā. Cilvēks nespēj sintezēt šo vitamīnu, un tas jāuzņem ar pārtiku. B2 vitamīns ir svarīgs cukuru, tauku un aminoskābju metabolisma pareizai funkcionēšanai, kā arī šūnu pamata vielmaiņai, tas ietekmē enerģijas veidošanās un pārveidošanas procesu organismā. Tas labvēlīgi ietekmē ādu un gļotādas, veicina nervu sistēmas un redzes pareizu darbību, kā arī mazina noguruma un izsīkuma līmeni. Tas palīdz aizsargāt šūnas no oksidatīvā stresa, tādējādi novēršot novecošanos.
B3 vitamīns15 - saukts arī par niacīnu, nikotinamīdu un PP vitamīnu, ir ūdenī šķīstošs vitamīns, kuru organisms neuzglabā un kura sintēze organismā ir ierobežota (organisms to var iegūt, piemēram, no triptofāna), tādēļ to nepieciešams uzņemt ar ēdienu. Bagātīgi B3 vitamīna avoti ir alus raugs, aknas, tuncis, liesa gaļa, saulespuķes, pupas un zirņi, un ievērojams tā daudzums atrodams arī pienā, olās un burkānos. B3 vitamīns ir būtiska sastāvdaļa no koenzīmiem, kas ir iesaistīti enerģētiskajā vielmaiņā. Tas ir nepieciešams pareizai nervu sistēmas darbībai un garīgajai aktivitātei, labai ādas un gļotādu veselībai, un palīdz cīnīties pret nogurumu un spēku izsīkumu. Īpaši B3 vitamīns nepieciešams pie palielinātas slodzes, smēķēšanas, liela vecuma, grūtniecības un laktācijas.
B5 vitamīns (pantotēnskābe)16 - ir ūdenī šķīstošs vitamīns, kas atrodams visos ķermeņa audos. Lielā daudzumā tas pieejams galvenokārt gaļā un subproduktos, pākšaugos un pilngraudu izstrādājumos. Tas ir būtiska daļa no koenzīma A, kuram ir svarīga loma cukuru un tauku vielmaiņā. Tas ir svarīgs normālai enerģētiskajai vielmaiņai, stiprina garīgās spējas un palīdz noguruma un spēku izsīkuma gadījumos.
B6 vitamīns (piridoksīns)17 - ir ūdenī šķīstošs vitamīns, kas sastopams galvenokārt raugā, aknās, zivīs, putnu gaļā un olās. To satur arī kartupeļi, brūnie rīsi, rieksti, sojas pupiņas, pākšaugi, pilngraudu produkti un lapu salāti. B6 vitamīns veicina normālu sarkano asinsķermenīšu veidošanos un homocisteīna vielmaiņu, kam ir labvēlīga ietekme uz sirdi un asinsrites sistēmu. Tas ir svarīgs pareizai nervu sistēmas darbībai, stiprina garīgās spējas un regulē hormonu darbību. Tas veicina pareizu imūnsistēmas darbību un samazina nogurumu.
B9 vitamīns (folijskābe)18 - galvenokārt sastopams zaļumos (brokoļos un salātios), kā arī aknās, raugā, riekstos, pākšaugos, olās, pienā un pilngraudu produktos. Folijskābei ir būtiska loma aminoskābju sintēzē un asinsradē, tā veicina normālus fizikālos procesus un pareizu imūnsistēmas darbību un samazina nogurumu un spēku izsīkumu.
B12 vitamīns (kobalamīns)19 - ir ūdenī šķīstošs vitamīns, ko cilvēka organisms nespēj radīt, tādēļ tas jāuzņem ar ēdienu. Tā galvenie avoti ir gaļa, piens, olas un siers. Augu pasaulē nav pietiekami bagātīga avota, tāpēc lielākais B12 vitamīna nepietiekamības risks ir veģetāriešiem un jo īpaši vegāniem. Tas ir īpaši svarīgs imunitātei, asinsrades procesam, imunitātei, šūnu dalīšanās procesam un noturībai pret nogurumu, ir svarīgs pareizai nervu sistēmas darbībai un psiholoģiskai labsajūtai.
