Kolagēns1 - ir ūdenī nešķīstošs proteīns, kas ir saistaudu, t.i., kaulu, skrimšļu, saišu un ādas veidošanās galvenais elements. Tas veido ceturto daļu no visiem cilvēka ķermenī esošajiem proteīniem. Ir vairāki kolagēna veidi:
I tipa kolagēns - ir visizplatītākais kolagēns, kas galvenokārt sastopams ādā, kaulos, saitēs un cīpslās. Locītavu saitēs un cīpslās kolagēns veido spēcīgas šķiedras, kuras savienojas kopā un ir īpaši elastīgas stiepšanās laikā. Tas veido sarežģītu šķiedru struktūru ādā, nodrošinot ādas stingrību.
II tipa kolagēns - galvenokārt atrodams skrimšļos, kur tas veido sarežģītu, telpisku, struktūru, kas ir ārkārtīgi noturīga pret spiedienu.
III tipa kolagēns - tā dēvētais embrija attīstības kolagēns, galvenokārt atrodams strauji augošos audos, vēlāk to aizstāj I tipa kolagēns.
Tā kā II tipa kolagēns ir vissvarīgākais skrimšļiem, mēs esam sagatavojuši unikālu kolagēnu maisījumu, kurā ievērojami dominē II tipa kolagēns:
- Haizivs skrimšļu ekstrakts (20 mg) - tā sastāvā ir ne mazāk kā 30% II tipa kolagēna, turklāt vēl arī hondroitīna sulfāts un hialruonskābe.
- Vistas skrimšļu ekstrakts (20 mg) - tā sastāvā ir ne mazāk kā 50% II tipa kolagēna.
- II tipa cūkas kolagēns - tā sastāvā ir 40 mg II tipa kolagēna.
- I, II un III tipa zivju kolagēns - tā sastāvā ir 80 mg I, II un III tipa kolagēna.
Harpagophytum procumbens2 - tas ir Dienvidāfrikas sukulents, kas galvenokārt sastopams Kalahari tuksnesī. Plašāk šo augu pazīst ar tautas nosaukumu velna nags, kas norāda uz tā augļu īpatnējo formu. Gadsimtiem ilgi tas ir lietots pigmeju tautas tradicionālajā medicīnā, jo īpaši locītavu problēmu novēršanai. Velna nags sastāvā ir daudz aktīvo sastāvdaļu, jo īpaši saharīdu un iridoīdu (harpagides, harpagosides). Mūsu produktā ir lietots standartizēts ekstrakts, kura sastāvā ir ne mazāk kā 5% harpagosides. Velna nags palīdz pret apetītes zudumu, veicina gremošanu, uzlabo locītavu veselību, elastību un kustīgumu.
Hialuronaskābe3 - ir viena no saistaudu, skrimšļu un ādas starpšūnu masas galvenajām sastāvdaļām. Tās ievērojamākā īpašība ir spēja saistīt audos ūdeni (viena hialuronskābes molekula spēj piesaistīt ūdeni aptuveni tūkstoš reižu). Šķidrums ("locītavu smērviela"), ko hialuronskābe palīdz noturēt skrimšļos, kalpo kā amortizators.
MSM (metilsulfonilmetāns)4 - ir sastopams gandrīz visos dzīvajos organismos, kuriem tās ir nozīmīgs sēra avots. Atšķirībā no citiem sēra savienojumiem tam nav nepatīkamas smakas vai garšas.
Bromelaīns5 - ir svaigos ananāsos un ananāsu sulā sastopamo enzīmu* grupas apkopojošs nosaukums. Tas veicina proteīna veida vielu šķelšanos, augstākā temperatūrā tas noārdās, tādēļ ir ieteicams izvairīties no tā termiskas apstrādes.
*Enzīmi ir biokatalizatori, kas vada lielāko daļu bioķīmisko procesu organismā.
Papaīns6 - ir enzīms*, kas parasti atrodams negatavu papaijas augļu sulā. Tas veicina proteīna veida vielu (peptīdu, amīdu un esteru) šķelšanos.
*Enzīmi ir biokatalizatori, kas vada lielāko daļu bioķīmisko procesu organismā.
Mangāns7 - ir mikroelements, kura galvenais avots cilvēkam ir tādi augu izcelsmes produkti kā graudaugi, spināti, rieksti, zirņi, olīvas un mellenes. Mangāns ir svarīgs netraucētai enerģija vielmaiņai un šūnu aizsardzībai pret brīvajiem radikāļiem, uzlabo kaulu stāvokli un veicina saistaudu normālā stāvokļa saglabāšanu, un tādējādi arī mobilitāti.
Varš8 - ir cilvēkiem ļoti svarīgs elements, ko galvenokārt satur aknas, rieksti, sēnes, kakao, vēžveidīgie un mīkstmieši. Varš aizsargā šūnas no oksidatīvā stresa, atbalsta pareizu imūnsistēmas un nervu sistēmas darbību, ir svarīgs dzelzs pārnesei, ādas un matu pigmentācijai, veicina pareizu enerģijas vielmaiņu un saistaudu normāla stāvokļa uzturēšanu.
C vitamīns9 - ir ūdenī šķīstošs vitamīns, kas atbalsta kolagēna veidošanos, kas ir svarīgs pareizai kaulu, zobu, ādas un skrimšļu attīstībai. Turklāt tai ir daudzas citas funkcijas – tas aizsargā šūnas no oksidatīvā stresa, atbalsta nervu sistēmu un imunitāti, mazina nogurumu un spēku izsīkumu. Atšķirībā no vairuma dzīvnieku un augu, cilvēkiem C vitamīns ir jāsaņem ar uzturu, jo viņi paši to nevar sintezēt. Visvairāk C vitamīna ir mežrozīšu augļos, upenēs, citrusaugļos, zemenēs, kāpostos, ziedkāpostos, burkānos, tomātos un spinātos. C vitamīns ir ļoti jutīgs pret temperatūru, termiskās apstrādes laikā vairāk nekā puse no C vitamīna satura pasliktinās, tāpēc dārzeņus un augļus ieteicams lietot neapstrādātā veidā.
